BiOMill logo

LAT

67377117

Ūdens daudzums organismā

Vitamīni

 

Vita (lat.val) – dzīvība

Vitamīni – organiskas vielas, kas nepiciešamas nelielos daudzumos dzīvības procesu uzturēšanai:

Cieši saistīti ar hormoniem, fermentiem. Gandrīz visas ķīmiskās reakcijas organismā notiek ar fermentu palīdzību.

Tiešā veidā piedalās vielu maiņas regulācijā

 

Vitamīnus iedala:

Ūdenī šķīstošie (B grupa, C, PP u.c.) Tie ir neizturīgi pret karsēšanu, sevišķi gaisa klātbūtnē un sārmainā vidē. Organismā tie neuzkrājas, tādēļ jāuzņem ar barību ik dienu.

Taukos šķīstošie (A, D, E, K). Izturīgāki un organismā uzkrājas to rezerves (taukaudos un aknās), tādēļ šo vitamīnu pārmērīgs daudzums var būt kaitīgs.

 

Provitamīni – vielas, no kurām organismā veidojas vitamīni.

Hipovitaminoze – nepietiekams vitamīnu daudzums organismā

Avitaminoze – pilnīgs vitamīu trūkums (ļoti smags stāvoklis)

Hipervitaminoze – pārāk liels daudzums, kas traucē vielmaiņai

 

A vitamīns (retinols) – dēvēts par augšanas vitamīnu

No vārda retīns – acs tīklene

Plašs darbības spektrs:

Nepieciešams šūnu vairošanās procesiem, organisma augšanai,

kaulu, zobu attīstībai

Uztur normālas ādas un gļotādas funkcijas

Uztur normālu redzi (redzes purpura veidošanos), acs radzenes funkcijas

Paaugstina organisma rezistenci pret slimībām

 

A vitamīns atrodas tikai dzīvnieku valsts produktos.

Avots: zivju eļļa, liellopu vai vistu aknas, olas dzeltenums, krējums

Nedrīkst dot pārāk lielu daudzumu aknu un olas dzeltenumu – var nonākt

pie hipervitaminozes un saindēšanās.

 

Provitamīns - karotīns (no augu valsts) – augļos un dārzeņos

(burkāni, sarkanā paprika, smiltsērkšķu ogas, mežrozītes augļi, pētersīļi, spināti).

Lielākā daļa dzīvnieku (arī cilvēks) spēj pārvērst karotīnu A vitamīnā.

Kaķis to nespēj. Daži autori uzskata, ka arī suns to nespēj.

 

D vitamīns (kalciferols)

No gr.val.: fere – nest, Ol – eļļa

Eksistē vairākās formās, svarīgākie - kaulu vitamīns D2, D3. D vit. Ir ļoti svarīgs kucēna augšanas periodā. D vitamīns darbojas saistīti ar A vit.. Ja trūkst viens vai otrs – var veidoties rahīts.

Taču pārāk lielas vit. devas var būt pat toksiskas, var izsaukt dažādas disfunkcijas – kalcijs sāk izgulsnēties mīkstajos audos, t.sk. asinsvados.

Regulē kalcija un fosfora (P) maiņu:

Uztur optimālu Ca un P attiecību līmeni asinīs

Regulē Ca un P transportu kaulaudos, veicina kaulu mineralizāciju

Regulē Ca un P uzsūkšanos zarnās, iedarbojas uz zarnu gļotādu

Samazina Ca un P izdalīšanos caur nierēm, veicina atpakaļuzsūkšanos no urīna

 

Suns vitamīnu:

Saņem ar barību

Sintizē ādā saules staru ietemē

Organismā uzkrājas aknās, nierēs, zarnu gļotādā, ādā.

Papilddevas pieaugušam sunim nav vajadzīgas.

Avots: zivju eļļa, olas dzeltenums, aknas, saule.

 

E vitamīns (tokoferols) – saukts arī par vairošanās vitamīnu.

Viens no galvenajiem dabīgajiem antioksidantiem – novērš oksidācijas procesos brīvo radikāļu veidošanos.

Veicina šūnu elpošanu

Aizsargā šūnas membrānu

Nostiprina imūnsistēmu

Piedalās spermatoģenēzes regulācijā, pastiprina dzimumaktivitāti (tādēļ pirms pārošanas dod olas dzeltenumu), piedalās embrija veidošanās procesā (dod kucēm).

 

Hipovitaminoze – daudzas nespecifiskas izmaiņas: muskuļu distrofija (jēriem – baltmuskuļu slimība), sirds slimības, asins sastāva izmaiņas, ietekmē grūsnības gaitu, kā rezultātā dzimst miruši jeb vārgi kucēni, slikta spermas kvalitāte.

Avots: augu eļļas auksti spiestas), diedzētie graudi, rieksti, soja, pirmpiens, piens.

(Veci tauki atstāj graujošu ietekmi uz šo vitamīnu).

 

K vitamīns (vikasols)

Svarīgs fators asins sarecēšanā, kas ļauj sarecēt asinīm

Piedalās fermentu sintēzē

Avots: dzīvnieku un augu valsts produkti, pie normālas zarnu mikrofloras –

vitamīnu sintezē zarnu baktērijas.

 

B grupas vitamīni – lielākā daļa uz organismu iedarbojas kompleksi.

Piedalās prakstiski visā vielmaiņas procesā.

B kompleksa darbība:

Koenzīmi (kofermenti) – nepieciešami enzīmu (fermentu) darbībai – veicina barības vielu ķīmisku sadalīšanos un palīdz šūnām izmantot skābekli.

Piedalās ogļhidrātu pārvēršanā par glikozi

Piedalās olbaltumvielu un tauku maiņas procesos

 

B vitamīnu pārpalikumi neuzkrājas, tie visu laiku jāpapildina. Lielāko daļu no B grupas vitamīniem sintizē zarnu mikroflora. Starp B grupas vit. jābūt pareizām attiecībām. B grupas vit. pie termiskās apstrādes zaudā aktivitāti.

 

Ir dažas vielas, kas var sagraut zarnu mikrofloru (antibiotikas, sulfanolamīdi, hormoni – hormonterapijas laikā) – tādēļ pie ilgstošas suņa ārstēšanas, šie vitamīni jādod klāt.

 

Avots – augu valsts produkti, pienā, olu dzletneumā, alus raugs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Organismā nepārtraukti notiek ūdens maiņa

Ūdens maiņa organismā ietver:

Ūdens uzsūkšanu gremošanas traktā

Iekšējā ūdens veidošanos – sadaloties barības vielām

Ūdens izdalīšanu caur nierēm, plaušām, ķepu spilventiņiem

Dažādu proteīnu izmantojamība organismā ir stipri atšķirīga:

Ola un vistas baltā gaļa

Jēra gaļa un zivs

Putna gaļa

Liellopu gaļa

Gaļas kaulu milti

Augu proteīni

Proteīnu izmantojamība organismā

D vitamīnu neturēt tiešos saules staros, jo gaismas ietekmē tas sadalās un pārvēršas indīgā savienojumā.

Ir vairāk kā 20 vitamīnu – gandrīz visus iegūst rūpnieciskā ceļā no augu un dzīvnieku valsts produktiem vai sintizē mākslīgi.

Suņa organisms spēj sintizēt tikai daļu vitamīnu, pārējie jāuzņem ar barību. Gan suņu (bet galvenokārt – zālēdāju) zarnās dzīvojošā mikroflora spēlē lielu lomu vitamīnu sintēzē. Tādēļ par teicamu barības piedevu uzskatāma govs pļeka!

Hipovitaminozes rezultātā – pārragojas epitēlijs, samazinās auglība, dzimst vāji kucēni, āda kļust sausa, nolobās, mati sausi un izkrīt, pasliktinās redze – ja pareizi neveidojas redzes purpurs, var būt vistas aklums.

Saules staru ietekmē A vit. Sadalās, tādēļ jāglabā tumšās pudelēs, tumšā vietā un ledusskapī.

Hipovitaminoze rodas, ja ir aknu slimības, gremošanas traucējumi vai pie ilgstošas antibiotiku lietošanas.

Avitaminozes gadījumā – tieksme uz asiņošanu, asins izplūdumiem (notiek reti).

B1 vitamīns (Tiamīns )– atbild par veselīgu psihi un normālu uzvedību.

Hipovitaminoze – nogurums, pastiprināta uzbudināmība, nervu sistēmas traucējumi. Kaķiem, kurus baro pārsvarā tikai ar jēlām zivīm – aizvelkas acs ābols.

B2 (riboflavīns) – labai redzei, veselai ādai, spalvai.

Šī vitamīna trrūkumu novēro reti, jo tas ir olā, graudaugos, skābpiena produktos.

B6 (piridoksīns) – jo vairāk barībā olbaltumvielu, jo vairāk organismam nepieciešams šis vitamīns, jo tas piedalās galvenokārt olbaltumvielu maiņā.

B12 (ciankobalamīns) – piedalās eritrocītu un hemoglobīna veidošanā. Sastāvā kobalts. To satur tikai dzīvnieku valsts produkti. Govij, saņemot kobaltu, vitamīns zarnās sintizējas pats. Ja ir veģetārā diēta, veidojas šī vit. trūkums organismā.

Hipovitaminoze – anēmija.

Avots – dzīvnieku produkti: gaļa, piens, aknas, olas dzeltenums.

Suņi un kaķi

Suns labāk pārstrādā

dzīvnieku izcelsmes proteīnus!

Prebiotiķi

Cukurbiešu šķiedras (pulpa), saspiesti kviešu asni, cigoriņa saknes ekstrakts. Prebiotiķi uzlabo probiotiķu dzīvi.

Probiotiķi

Probiotiķi ir zarnu baktērijas, kas labvēlīgi ietekmē zarnu darbību.

Pārmērīgs tauku daudzums noved pie aptaukošanās!

Kā arī traucējumi organismā, palēninās gremošana, ir aizcietējumi, caureja, vemšana.

Nepietiekams tauku daudzums – sausa, blaugznaina āda, nespodra spalva

Ja jauniem suņiem ir tauku deficīts – palēlinās augšana.

Ja tauki nekvalitatīvi – var attīstīties aknu slimības, hroniski gremošanas traucējumi.

Padomdevējs

 

Katrs gribam barot savu suni un kaķi ar veselīgu nekaitīgu barību. Mūsdienās, protams, visātrākais risinājums ir sausā barība. Taču kādu izvēlēties? Ko meklēt sastāvā? Šeit, pateicoties LKF Kinoloģijas kursos iegūtām zināšanām, centos saviem vārdiem dot ieskatu, kādas barības vielas ir nepieciešamas SUŅA organismam un kas notiek, ja tās pietrūkst.

 

Barības vielas – vielas, kas nepieciešamas organismam:

Audu augšanai un atjaunošanai

Enerģijas radīšanai

Vielmaiņas regulācijai

 

Galvenās barības vielas – olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki, vitamīni, minerālvielas.

Enerģija – rodas barības komponentiem pakāpeniski sašķeļoties. Ja reakcija notiek līdz galam, rodas ūdens un ogļskābā gāze. Ūdens ir svarīga organisma sastāvdaļa – kucēns sastāv no 80% ūdens, cilvēks – 60% (sieviete – 45-55%, vīrietis – 50-60%).

 

Ūdens daudzums organismā ir sadalīts nevienmērīgi:

10%     50%     20%    20%

Asinīs      Muskulatūrā     Ādā       Citos org.

Visi zīdītāji iedalās 3 grupās: zālēdāji, visēdāji un gaļēdāji.

Sākotnēji suns bija gaļēdājs:

Tipiskas formas zobi

Muskuļains kuņģis

Salīdzinoši īss gremošanas trakts, kas pārsniedz ķermeņa garumu 6x (zālēdājam – 20-25x)

 

Olbaltumvielas jeb proteīni

 

Olbaltuvielas = proteīni – svarīgākie organisma uzbūves materiāli, ietilpst fermentu, hormonu, imūnvielu sastāvā. Var tikt izmantoti kā enerģijas avots. Puse no šūnās esošām vielām ir proteīni. Proteīni nodrošina vissvarīgākās funkcijas:

Augšanu

Hormonu sistēmu

Piedalās vielmaiņā ar fermentu starpniecību

Muskuļu darbībā

Domāšanā

Pēcnācēju radīšanā

 

Proteīnus nevar aizstāt ar citiem barības komponentiem. Organisms vajadzības gadījumā var izmantot proteīnus arī kā enerģijas avotu, kad izsmelti ogļhidrātu un tauku krājumi. Proteīnu sašķelšanās process ir garšs un sarežģīts, tādēļ organisms to izmanto tikai „avārijas“ situācijā.

Ja ar barību uzņem par daudz ogļhidrātus, tie pārvēršas taukos. Proteīni arī var pārvērsties taukos, taču nekad ne otrādi – nevar iegūt proteīnus ne no ogļhidrātiem, ne taukiem. Zarnu traktā proteīni sadalās līdz aminoskābēm.

 

Aminoskābes iedala:

Aizstājamās – var veidoties organismā no citām aminoskābēm

Neaizstājamās – organismā neveidojas, tādēļ tās jāuzņem ar barību. Sunim no 20 aminoskābēm, 10 – ir neaizstājamās, tādēļ tās var uzņemt tikai ar barību.

 

Izšķir proteīnus:

Dzīvnieku izcelsmes proteīnus

Augu izcelsmes proteīnus

Produkti pēc aminoskābju satura iedalās:

Pilnvērtīgie – satur visas aminoskābes

   (olas, piens, visa veida gaļa)

Nepilnvērtīgie – satur tikai daļu

   aminoskābju (sojas produkti un graudaugi.)

 

Nepieciešamība pēc proteīniem ir paaugstināta: kucēniem (straujākās augšanas periodā – 2x), darba, aktīviem suņiem, suņiem stresa situācijās un atveseļošanās periodā, grūsnām kucēm.

 

Proteīnu trūkums izsauc: augšanas traucējumus, ādas un apmatojuma izmaiņas, imūnsistēmas novājināšanos, galējā gadījumā - distrofiju. Proteīnus zaudē arī ar izkrītošiem matiem, ādas blaugznām. Ja organisms ilgstoši nesaņem proteīnus, sāk izmantot savus proteīnus – no muskulatūras.

 

Pārmērīgi liels olbaltuvmielu daudzums var būt kaitīgs. Proteīnu sadalīšanās rezultātā var rasties arī amonjaks, kas pārvēršas par urīnvielu. Tādēļ, ja ilgstoši ir pārmērīgs proteīnu daudzums – ir pārāk liela slodze aknām un nierēm. Vecākiem suņiem tas var radīt nieru mazspēju. Arī kucēnam ja par daudz proteīnu augšanas laikā, tad tiek pārāk ātri tiek audzēta ķermeņa masa un kucēna kauli un locītavas nespēj tikt līdzi.

 

Proteīnu avots: dzīvnieku gaļa, zivis, olas, piens, graudaugi.

Rūpnieciski ražotās barībās sastopamais proteīns: vistas, jēra, liellopu gaļa, retāk cūkas gaļa, tītars u.c. veida gaļa, zivis, gaļas subprodukti (gaļas kaulu milti, aknas, ķidas), olas, piens, siers, kvieši, kukurūza, rīsi, pupas. Augstas temperatūras rezultātā olbaltumvielas koagulējas, kā rezultātā samazinās proteīnu vērtība.

Tauki jeb lipīdi

 

Tauki = lipīdi:

Organisma galvenais, viskoncentrētākais enerģijas avots

Apgādā organismu ar taukskābēm, kas ietekmē vispārējo veselības stāvokli, ādas un spalvas stāvokli un piedalās vielmaiņas procesos.

Apgādā ar taukos šķīstošiem vitamīniem (A,D, E, K)

Veido organisma rezerves, uzkrājoties zemādā un aizsargā organismu no siltuma zudumiem.

 

Taukus iedala:

Dzīvnieku taukos

Augu taukos = eļļās

 

Tauki sastāv no taukskābēm. Taukskābes pēc ķīmiskās struktūras iedala:

Piesātinātās

Nepiesātinātās = esanciālās = mononepiesātinātās, polinepiesātinātās

 

Pēc enerģijas daudzuma, ko izdala piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes – atšķirības nav. Atšķirība ir pēc to bioloģiskās vērtības. Šūnu vielmaiņas procesā galvenā loma ir nepiesātinātām taukskābēm.

Piesātinātās (vērtība-zema) atbild par to, ka tauki ir cieti, nepiesātinātās – tauki šķidras konsistences. Augu tauki sastāv galvenokārt no nepiesātinātām.

 

Esenciālās taukskābes (neaizstājamās): Omega-3 un Omega -6. Svarīga ir ne tikai šo vielu esamība barībā, bet arī kādās savstarpējās proporcijās tās ir. Barībā jābūt šādās proporcijās (Omega – 3/Omega - 6) : 1:5 līdz 1:10. Šādā proporcijā tās vislabāk piedalās organisma vielmaiņā, uztur labā stāvoklī ādu un apmatojumu.

 

Svarīgākās esenciālās taukskābes: oleīnskābe, linolskābe, linolēnskābe

 

Tauki ir galvenais enerģijas avots organismā, jo vairāk kā 2 reizes pārsniedz proteīnu un ogļhidrātu dotās kalorijas.

Izdalītā enerģija vielām sadaloties:

1g proteīna, 1g ogļhidrātu = 3,5 kcal

1 g tauku = 8,5 kcal

 

Enerģiju mēra džoulos, kilodžoulos (J, kJ), kalorijās un kilokalorijās (cal, kcal).

Kalorija (cal) ir siltums, kas nepieciešams, lai 1g ūdens sasildītu par 1 grādu.

1kcal = 1000 cal = 4,186 kJ = 4186 J

 

Tauku avots barībā: vistu, liellopu tauki, zivju eļļa, augu eļļas.

Tauki pēc izmantojamības organismā: (no vislabākā uz leju): vistu tauki,

liellopu tauki, zivju eļļa, augu izcelsmes tauki, sojas eļļa,

linsēklu eļļa, olīveļļa.

Pareizi veidotai barībai jābūt gan viena veida taukiem, gan - otra.

Tauki nosaka barības garšu.

Pie termiskās apstrādes krītas bioloģiskā vērtība. Tauki ar laiku oksidējas

līdz indīgiem produktiem, tādēļ nedrīkst izmantot vecus, rūgtus taukus.

Ogļhidrāti

 

Suņu organismā – glikozes veidā, cirkulē asinīs un ir visvieglāk izmantojamais enerģijads avots. Dabā visvairāk sastopams augos: sēklās ir proteīni, augos – ogļhidrāti.

 

Pēc ķīmiskā veidojuma iedala:

Monosaharīdi – Vienkārša molekula, kas labi šķīst ūdenī:

Glikoze (vīnogu cukurs). Glikoze viegli uzsūcas gremošanas traktā, asinīs veidojas ATF, kas arī ir enerģijas avots. Glikozes līmeni asinīs regulē insulīns.

Fruktoze (augļu cukurs). Lai noārdītos fruktoze, nav vajadzīga insulīna klātbūtne, tā noārdās ātrāk kā glikoze.

 

Disaharīdi – sastāv no 2 monosaharīdu molekulām, kas labi šķīst ūdenī:

Saharoze (parastais cukurs), kas ar skābju un fermentu palīdzību sadalās līdz monosaharīdiem un uzsūcas zarnās

Maltoze (iesala cukurs)

Laktoze (piena cukurs) – sadalās fermenta laktāzes ietekmē. Pieaugušiem organismiem (arī cilvēka) šī fermenta daudzums samazinās, tādēļ rodas laktozes nepanesamība. Fermenta trūkuma rezultātā – laktoze iziet cauri tievajām zarnām nesadalītā veidā, nonāk resnajās zarnās, kur to sagaida cita veida baktērijas, kas izsauc caureju ar skābu smaku. Lai samazinātu nevēlamo reakciju, jālieto skābpiena produkti.

 

Polisaharīdi – veidoti no vairākiem tūkstošiem monosaharīdu molekulu, kas nešķīst ūdenī:

Glikogēns (nevajadzīgo glikozi pārvērš glikogēnā) – uzkrājas aknās, muskuļos kā rezerves avots enerģijai.

Ciete – potenciālā enerģijas avota rezerve. Sašķeļas tievajās zarnās fermenta amilāzes ietekmē līdz glikozei. Cilvēkam amilāzi satur siekalas.

Celuloze – svarīgākais augu šūnas struktūrelements. Veido barības šķiedrvielas, kas pastiprina kuņģa sulas izdalīšanos un zarnu peristaltiku. (Celuloze – auga šūnas apvalks)

Pektīnvielas – vielas, kas ir augļos, ogās un dārzeņos - iznīcina pūšanas produktus resnajās zarnās.

 

Barībā polisaharīdi ir: cukuru, cietes, celulozes veidā.

Suņa organisms spēj uzņemt apstrādātu cieti. Suņa organisms nepārstrādā šķiedrvielas – nav nepieciešamo fermentu un zarnu trakts ir par īsu.

Šķiedrvielas (lignīns, celuloze, hemiceluloze, pektīns) – stimulē zarnu darbību, regulē ūdens balansu, palielina fekāliju masu, paātrina to izvadīšanu.

Suns var iztikt bez ogļhidrātiem, ja organisms satur pietiekami daudz proteīnu. Taču šķiedrvielas ir nepieciešamas – jo tās piebriest, samazina ūdens saturu zarnās, veicina zarnu peristaltiku un fekāliju izvadīšanu. Šķiedrvielas palielina arī fekāliju apjomu.

Šķiedrvielas absorbē žults skābes un izvada amonjaku un holesterīnu.

Kamanu suņiem ir jāuzņem minimāls ogļhidrātu daudzums, bet daudz tauku,

kas dod enerģiju.

 

Prebiotiķi = fermentējamās šķiedrvielas (fruktooligosaharīdi – FOS) – tiek

fermentētas ar zarnu baktēriju palīdzību – veidojas gaistošas taukskābes, kas:

Baro resno zarnu gļotādas šūnas

Pastiprina vērtīgo baktēriju augšanu

Rada skābu vidi zarnās – nomāc kaitīgās mikrofloras attīstību

Uzlabo barības vielu sagremošanu un uzsūkšanu

 

Pastāv balanss, kuru var izjaukt antibiotiku lietošana vai nepareiza barošana.

Ja nepieciešams pavairot probiotiķu skaitu, jālieto acidofilās baktērijas,

kas vairojoties rada skābu vidi.

 

Profesionālajās barībās „Light“ sērijā ir palielināts šķiedrvielu daudzums, kas rada sāta sajūtu un viss apēstais tiek arī ātrāk izvadīts.

 

Ogļhidrātu avots: kukurūza, rīsi, auzas, kartupeļi, mieži – termiski un mehāniski apstrādāti.

Biotīns - H vitamīns – nepieciešams taukskābju sintēzei, svarīgs faktors veselīgai ādai, spalvai.

Hipovitaminoze – niezoši dermatīti, matu depigmentācija un izkrišana.

Avots – raugs, aknas, olas dzeltenums. (sintizē arī zarnu mikroflora).

Olas baltums satur proteīnu – avidonu, kas traucē biotīna uzsūkšanos organismā.

 

C vitamīns (askorbīnskābe)

Plašs darbības spektrs, nostiprina asinsvadu sieniņas (ietekmējot kalogēna un šunstarpu vielas sintēzi), skrimšļaudus, kaulaudus – ietekmē to stiprumu, izturību.

Hipovitaminoze (cinga) – prakstiski nenovēro – suņa organisms pats sintizē vitamīnu. C vitamīnu dod papildus tikai, ja liela fiziska slodze.

Avots - Pārsvarā augu valsts produkti: kivi, pētersīļi u.c.

C vitamīns ir visneizturīgākais vitamīns – sadalās gaismas un skābekļa ietekmē. Arī neliela temperatūra to spēj sašķelt.

DARBA LAIKS:

Strādājam darbadienās 10:00 - 18:00

Sestdiena, svētdiena - Brīvdiena 

BIOMILL PRODUKTUS JŪS VARAT

IEGĀDĀTIES ŠĀDOS INTERNETA VEIKALOS:

VEIKALI:

Specializētais veikals BiOMill
Rīga, Brīvības ielā 155

Irvins

Rīgā, Nīcgales ielā 32

Miluļiem.lv (veikals - aptieka)

Rīga, Maskavas ielā 6

Slokas Veterinārā Ambulance

Jūrmala, Tirzas ielā 37

Zooveikals Tedijs (veterinārā klīnika)

Cēsis, Uzvaras bulvāris 30

 

REKVIZĪTI:

SIA"Biomill"

Reģ.Nr. LV40103263538

ADRESE:

Brīvības iela 155, Rīga, LV-1012

Atrašanās vieta kartē:

 

1 stunda stāvvietā bez maksas, ērta piebraukšana

KONTAKTI:

Tālrunis veikalā: +371 67377117

Linda: +371 29477373

(LKF sertificēts kinologs)

e-pasts:info@biomill.lv

BiOMill LV logo